Izvērtē, vai būsi parādā valstij IIN, iesniedzot savu gada deklarāciju?

/kategorijā /no

Tuvojoties gada beigām, atgādinām par algu aprēķinu principiem šim gadam. Ir lietas, kuras grāmatvedis vairs neietekmē, bet darbiniekam var rasties situācija, ka iesniedzot gada deklarāciju, viņš ir parādā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Sākot ar šo gadu, katrs darbinieks pats ir atbildīgs par savu kopējo ienākumu apzināšanos, jo ienākumu aprēķiniem tiek piemēroti divi mainīgie lielumi:
– neapliekamais minimums (no 0 – 200 EUR)
– iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (20% vai 23%)
Šos lielumus var mainīt katrs darbinieks atbilstoši savam ienākumu apjomam!

Ja darbinieks strādā algotu darbu vienā darba vietā, citus ienākumus nesaņem, un nav bijis ienākumu pieaugums, riski par neprecīzi noteiktu neapliekamo minimumu un piemēroto IIN likmi ir mazi.
Taču, ja ienākumu avoti ir vairāki, vai to apjoms ir mainījies, grāmatvežu rīcībā nebūs visa informācija, lai laicīgi reaģētu un mainītu neapliekamo minimumu vai piemēroto IIN likmi. Tas jādara darbiniekam pašam!

KO IESĀKT?
1) Ieej savā EDS sistēmā https://eds.vid.gov.lv/login/ un uzzini savus šī gada ienākumus
Sadaļa Izziņas / Sagatavot jaunu izziņu / Izziņa par fiziskās personas ienākumiem / 2018 / Pieprasīt izziņu

2) Izvērtē riskus
Ja gada ienākumi pārsniedz vai pārsniegs 20 000 EUR, un visiem ienākumiem tiek piemērota 20% IIN likme, par pārsnieguma summu būs jāpiemaksā IIN.
Ja ienākumi ir mainījušies, un tie pārsniedz 1 000 EUR mēnesī, bet darba samaksai tiek piemērots neapliekamais minimums, iesniedzot gada deklarāciju, tiks veikts pārrēķins, un būs jāpiemaksā IIN.

3) Rīkojies
Ieej savā EDS sistēmā
Sadaļa Uz sākumu / Algas nodokļa grāmatiņa – Atvērt / …
Vari izvēlēties atzīmēt “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”
un/vai “Piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā”

Vairāk informācijas: https://www.vid.gov.lv/lv/diferencetais-neapliekamais-minimums

Aizsargā savu darbinieku datus!

/kategorijā /no

2018.gada 25.maijā stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas tai starpā skar arī uzņēmuma darbinieku datu apstrādi. Šie dati ietver – vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, saziņas līdzekļus, pases datus, fotogrāfijas, finansiālo stāvokli, ģimenes stāvokli u.c. informāciju, pēc kuras ir identificējams konkrēts darbinieks.

Atbilstoši Darba likuma 40.panta 2.daļai, darbiniekam ir jāsniedz par sevi šāda informācija – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese. Šie ir obligātie dati, kas ir jāietver darba līgumā un atbilstošā darbinieka lietā, kā arī jānodod grāmatvedības vajadzībām. Šie visi ir likumdošanā pamatoti informācijas apstrādes mērķi.

Papildus iepriekš minētajiem datu izmantošanas veidiem, ir arī citi apstrādes veidi, kādos darba devējs varētu izmantot darbinieku identificējošu informāciju. Apskatīsim vairākus piemērus:

1. Izglītības dokumentu pievienošana konkursa materiāliem jaunu pasākumu iegūšanai.
2. Individualizētu piekļuves karšu izgatavošana darba vietai.
3. Veselības kartes uzglabāšana par darbinieku, atbilstoši darba drošības noteikumiem.
4. Apdrošināšanas polišu noformēšana (veselības, nelaimes gadījumu, uzkrājošā apdrošināšana u.c.), nododot darbinieku datus apdrošināšanas kompānijām.
5. Ceļojuma biļešu iegāde komandējuma braucieniem vai kolektīva atpūtas braucienu mērķiem, nododot darbinieku datus ceļojumu kompānijām.
6. Fotogrāfiju un kontaktinformācijas publicēšana uzņēmuma mājas lapā, lai nodrošinātu saziņas iespējas ar uzņēmumu.
7. Uzņēmuma preces vai pakalpojumus reklamējošu fotogrāfiju un video materiālu publicēšana uzņēmuma mājas lapā un sociālajos tīklos, ja šajos materiālos ir identificējami darbinieki.
8. Kolektīva pasākumu fotogrāfiju un video materiālu publicēšana uzņēmuma mājas lapā un sociālajos tīklos.
9. Darbinieku fotogrāfiju publiska pieejamība uzņēmuma biroja telpās.
10. Video novērošanas veikšana uzņēmuma telpās.
11. Un citi gadījumi.

Ko darīt šādos gadījumos darba devējam, lai izpildītu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, nodrošinot sava pakalpojuma sniegšanas turpināšanos? Risinājums ir prasīt no darbinieka atbilstošu piekrišanu, ko viņš var sniegt darba līguma ietvaros, iepazīstoties ar iekšējās kārtības noteikumiem, vai sniedzot atsevišķu piekrišanu konkrētai situācijai. Daži no iespējamiem piekrišanu variantiem:
1. Piekrītu, ka mani personas dati un kvalifikāciju apliecinoši dokumenti mana darba līguma spēkā esamības laikā var tikt izmantoti darba devēja pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai un klientu piesaistei.
2. Piekrītu, ka mani personas dati var tikt nodoti apdrošināšanas sabiedrībām, ceļojumu aģentiem, pasākumu organizatoriem un citiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu manu darba pienākumu pildīšanu, kā arī lai saņemtu darba devēja sniegtos labumus darbiniekiem.
3. Piekrītu, ka mani personas dati, kas satur fotogrāfijas un video materiālus, var tikt izmantoti darba devēja mārketinga darbību nodrošināšanai, kas var tikt atspoguļoti dažādos sociālajos tīklos, uzņēmuma mājas lapā, kā arī citos uzņēmuma tēla celšanu veicinošos veidos.

Vai darbinieks var nepiekrist kādam no darba devēja izvirzītajiem noteikumiem? Nepiekrītot tiem, ir jāpārskata darbinieka spēja veikt savus tiešos darba pienākumus. Taču, no otras puses, darbinieks var atteikties no noteikumiem, kas tiešā veidā neskar viņa darba pienākumus. Piemēram, neviens darba devējs nevar uzstāt uz obligātu darbinieku dzimšanas dienu svinēšanu, kaut arī tas sekmētu iekšējā kolektīva mikroklimata uzlabošanos.

Ar šo rakstu, mēs kā grāmatveži, sniedzam jums nelielu ieskatu aktuālajos jautājumos darba devēja un darbinieku tiesisko attiecību sakārtošanai, kas nodrošinās personas datu aizsardzības jomas sakārtošanu. Datu drošības jautājumi ir jāskatās visa uzņēmuma mērogā arī attiecībā uz savu klientu datiem, sadarbības partneru datiem, mārketinga datiem, datu glabāšanas sistēmām u.c. Tāpēc iesakām konsultēties ar saviem juristiem vai datu aizsardzības speciālistiem!

Kā rēķināsim autoratlīdzību 2018.gadā #NodokļuReforma2018

/kategorijā /no

Izmaiņu uzskaitījums, ar ko jārēķinās autoratlīdzību saņēmējiem 2018.gadā:
1) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs 20% (šobrīd 23%).
2) Būs piemērojami tikai divi izmaksu normas lielumi – 25% un 50% (šobrīd izmaksu normas ir robežās no 15% līdz 40%).
3) Autors ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, kas sastāda 5% no autoratlīdzības. Šo summu ietur un valsts budžetā iemaksā autoratlīdzības izmaksātājs, par ko iesniedz arī atbilstošu nodokļu atskaiti. Izņēmumi, par kuriem autoriem nav jāietur 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai:
a. Autoriem, kuriem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte.
b. Autoriem, kuriem ir piešķirta vecuma pensija.
c. Autoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika.
d. Autortiesību mantiniekiem un citiem autortiesību pārņēmējiem.
4) Ir noteikts, ka autoratlīdzības saņēmējs (izņemot autortiesību mantinieku un autortiesību pārņēmēju) ir pašnodarbināta persona. Tas nozīmē, ka tai jāveic sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas apmēra 430 EUR. Situācijas, kad ir vai nav jāreģistrējas par pašnodarbināto:
a. Autors ir darba ņēmējs, par kuru veic sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas 430 EUR – nav jāreģistrējas par pašnodarbināto.
b. Autors nav darba ņēmējs ne pie viena darba devēja – ir jāreģistrējas par pašnodarbināto.
c. Autors ir darba ņēmējs pie viena vai vairākiem darba devējiem, taču kopējās sociālās iemaksas no visām darba vietām tiek veiktas mazākā apmērā nekā minimālā alga – ir jāreģistrējas par pašnodarbināto
d. Autors ir mikrouzņēmuma darbinieks – ir jāreģistrējas par pašnodarbināto.

Lai saprastu, kā veidosies autoratlīdzības aprēķins, iziesim cauri visiem aprēķina punktiem. Kā pirmais atskaitāmais lielums no autoratlīdzības honorāra būs 5% sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šo maksājumu valsts budžetā iemaksās autoratlīdzības izmaksātājs, par ko iesniegs arī attiecīgu atskaiti.

Lai aprēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, gluži kā līdz šim būs jānosaka piemērojamā izmaksu norma. Atšķirībā no šī gada, kad ir piemērojamas piecas dažādas izmaksu normas, 2018.gadā tās būs tikai divas – 25% un 50%. Tabulās redzams izmaksu normu uzskaitījums 2017 un 2018.gadā.

Izmaksu normas autoratlīdzībām 2017.gadā

40% Par mūzikas darbu radīšanu un publicēšanu.

Par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu
30% Par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu.

Par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados).
25% Par citiem mūzikas darbiem.
20% Par arhitektūras projektu radīšanu.

Par dizaina projektu radīšanu.
15% Par citu iepriekš neminētu darbu radīšanu.

 

Izmaksu normas autoratlīdzībām 2018.gadā

50% Dramatiskiem un muzikāli dramatiskiem darbiem un to izpildījumiem;

Horeogrāfiskiem darbiem, pantomīmām un to izpildījumiem;

Muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā un to izpildījumiem;

Audiovizuāliem darbiem;

Zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbiem un citiem mākslas darbiem;

Lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām un scenogrāfijas darbiem;

Dizaina darbiem;

Fotogrāfiskiem darbiem un darbiem, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

Celtņu, būvju un arhitektūras darbu skicēm, metiem, projektiem un celtņu un būvju risinājumiem, citiem arhitektūras darinājumiem, pilsētbūvniecības darbiem un dārzu un parku projektiem un risinājumiem, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltām būvēm un īstenotiem pilsētbūvniecības vai ainavu objektiem;

Ģeogrāfiskām kartēm, plāniem, skicēm un plastiskiem darbiem, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;

Apdarēm, muzikāliem aranžējumiem, ekranizācijām un tamlīdzīgiem darbiem;

Atklājumiem, izgudrojumiem un rūpnieciskajiem paraugiem;

Dizaina projektiem.
25% Literāriem darbiem (grāmatām, brošūrām, runām, datorprogrammām, lekcijām, aicinājumiem, ziņojumiem, sprediķiem un citiem līdzīga veida darbiem) un to izpildījumiem, tai skaitā par darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos plašsaziņas līdzekļos;

Scenārijiem un audiovizuālu darbu literāriem projektiem;

Tulkojumiem, pārstrādātiem darbiem, anotācijām, referātiem, kopsavilkumiem, apskatiem, dramatizējumiem, darbu krājumiem (enciklopēdijām, antoloģijām, atlantiem un tamlīdzīgiem darbu krājumiem) un datubāzēm.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums paredz autoratlīdzībām piemērot 20% nodokļa likmi. Vai tas tā tiešām būs? – Tas atkarīgs no autora kopējiem gada ienākumiem ne tikai no autoratlīdzības, bet arī no citiem ienākumu veidiem. Ja izrādīsies, ka autors saņem arī darba algu, ir nodarbināts uz uzņēmuma līguma pamata, vai saņem vēl kādus citus ienākumus, un viņa gada kopējie ienākumi pārsniedz 20 004 EUR vai 55 000 EUR slieksni, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks veikts pārrēķins, piemērojot attiecīgi 23% un 31.4% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Ar šo arī parasti beidzās autoratlīdzības izmaksu aprēķins. Taču 2018.gadā autoriem, kuriem būs pienākums reģistrēties kā pašnodarbinātām personām, būs jāveic arī sociālās iemaksas 32.13% apmērā vismaz no minimālās algas 430 EUR, t.i. 138.16 EUR mēnesī. Šī prasība nav pilnībā jauna, jo arī šobrīd tiem autoriem, kuri nestrādā algotu darbu, ir pienākums reģistrēties par pašnodarbinātām personām un veikt sociālās iemaksas. Atšķirība vienīgi tāda, ka šo personu loks tiek paplašināts.

 

Šeit redzams piemērs fotodarba radīšanai ar iepriekš aprakstīto aprēķinu cipariskā veidā.

 

 2017.gads 2018.gads 2018.gads ar pienākumu reģistrēties par pašnodarbināto

Autorhonorārs, bruto

 1000 EUR 1000 EUR

1000 EUR

Sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai (5%)

 — 50 EUR

50 EUR

Izmaksu norma fotodarbiem

 30% = 300 EUR 50% = 500 EUR

50% = 500 EUR

Ar IIN apliekamais ienākums

 700 EUR 500 EUR

500 EUR

IIN

 23% = 161 EUR 20% = 100 EUR

20% = 100 EUR

Neto izmaksa

 839 EUR 900 EUR

900 EUR
Sociālās iemaksas kā pašnodarbinātai personai (32.13%) — —

138 EUR
Atlikums pēc sociālajām iemaksām 839 EUR 900 EUR

762 EUR

 

Saliekot šo aprēķinu, atliek secināt, ka ieguvums no autoratlīdzībām samazināsies tiem autoriem, kuriem jaunās likuma normas noteikt pienākumu reģistrēties par pašnodarbinātām personām, jo viņiem jārēķinās ar sociālo iemaksu veikšanu vismaz no minimālās algas apmēra. Sākotnēji izskanējušās normas, ka tas būs jebkura autoratlīdzības saņēmēja pienākums, ir izzudušas pirms to stāšanās spēkā, tādējādi arī neradot lieku administratīvo slogu.

 

Vairāk informācijas par nodokļu reformu 2018:
– Saglabāt vai atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa?
– Aprēķini savu 2018.gada algu!
– Tabula ar nodokļu likmju salīdzinājumu 2017 un 2018.gadā

Saglabāt vai atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa? #NodokluReforma2018

/kategorijā /no

Būtiskākās izmaiņas, kas skars mikrouzņēmuma nodkļa maksātājus (turpmāk tekstā – mikrouzņēmums) 2018.gadā:
1) Nodokļa likme būs 15% no apgrozījuma (šobrīd tā dalās: 12% apgrozījumam līdz 7 000 EUR; un 15% apgrozījumam no 7001 EUR līdz 100 000 EUR).
2) Samazināts pieļaujamais apgrozījums uz 40 000 EUR/gadā (šobrīd 100 000 EUR/gadā).
3) Līdz ar minimālās algas palielināšanos valstī uz 430 EUR/mēnesī (šobrīd 380 EUR/ mēnesī), palielināsies arī mikrouzņēmumu minimālā alga.
4) Nodokļa daļa, kas tiek novirzīta sociālā nodokļa maksājumiem, palielināsies līdz 80% (šobrīd 70.4%).
5) Darbinieks vienlaicīgi var tikt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā. Ja darba līgums ir noslēgts pirms 2018.gada 1.janvāra, darbinieks drīkstēs turpināt strādāt vairākos mikrouzņēmumos vēl vienu gadu, t.i. līdz 2019.gada 1.janvārim.
6) Valsts ieņēmumu dienests sākot ar 2018.gadu nereģistrēs jaunus darbiniekus mikrouzņēmumā, ja šis darbinieks jau ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā. Darbiniekam, uzsākot darba attiecības, būs jāsniedz rakstisks apliecinājums darba devējam, ka tas nav nodarbināts nevienā citā mikrouzņēmumā.
7) Mikrouzņēmumu dividendes, kuras izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017.gada 31.decembrim, tiks apliktas ar 20% ienākuma nodokļa likmi (šobrīd 10%), neparedzot pārejas periodu.

Viena no būtiskākajām izmaiņām mikrouzņēmumiem būs ievērojamais pieļaujamā apgrozījuma samazinājums līdz 40 000 EUR. Mazliet ironiski, jo pie maksimālā apgrozījuma 40 000 EUR/gadā uzņēmums nemaz nevar nodarbināt maksimālo cilvēku skaitu ar maksimālo algu 720 EUR/mēnesī. Tīrā algas daļa jau ir 720 EUR x 5 darbinieki x 12 mēneši = 43 200 EUR. Pie šīs summas vēl jāskaita klāt mikrouzņēmuma nodoklis, tādējādi minimālais gada apgrozījums jānodrošina vismaz 50 824 EUR apmērā. Un, bez šaubām, uzņēmumam ir arī administratīvās u.c. izmaksas, kas apgrozījumu vēl vairāk palielina. Taču likumdošana pie šiem pieļaujamajiem kritērijiem vairs neļauj darboties mikrouzņēmuma nodokļa režīmā.

Un šeit sākas pārdomas par mikrouzņēmuma nodokļa ekonomisko pamatotību, jo arī mikrouzņēmuma nodokļa likme pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugusi no 9% līdz 15%. Ja uzņēmumā ir divi vai trīs darbinieki, joprojām izdevīgāks būs mikrouzņēmuma nodokļa režīms, jo tas ļaus ekonomēt uz darbaspēka nodokļiem. Savukārt, ja uzņēmumā strādā tikai viens darbinieks (īpašnieks un valdes loceklis vienā personā), tad situācija veidojas sekojoša:

Gada apgrozījums Nodokļa režīms
Risks, ka apgrozījums varētu pārsniegt pieļaujamo slieksni 40 000 EUR/gadā 2018.gadā jāizvēlas UIN režīms.

Par apgrozījuma sliekšņa pārsniegšanu mikrouzņēmumam jāmaksā papildus 20% nodokļa likme, kas šo režīmu padara absolūti nepievilcīgu salīdzinot ar UIN režīmu.
Apgrozījums precīzi 40 000 EUR/gadā Nav būtiskas starpības starp mikoruzņēmuma un UIN nodokļu režīmiem. Var vērtēt uzņēmuma darbības specifiku un iespējamos ieguvumus no viena vai otra režīma izvēles.
Apgrozījums 30 000 EUR/gadā 2018.gadā var izvēlēties mikrouzņēmuma režīmu.
Apgrozījums 10 000 EUR/gadā 2018.gadā var izvēlēties mikrouzņēmuma režīmu.

Šajā aprēķinā pieņemtie lielumi: 1 darbinieks, neto alga 720 EUR/mēnesī, pakalpojumu sfēra, kurā nav būtiski lieli materiālu iepirkumi.

Otrs sāpīgais moments mikrouzņēmumiem 2018.gadā būs peļņas sadale un dividenžu izmaksa. Nākamam gadam ir mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme par dividenžu izmaksu uz 20% (šobrīd 10%). UIN maksājošiem uzņēmumiem ir noteikts divu gadu pārejas periods peļņai, kas radusies līdz 2017.gada 31.decembrim, kad to joprojām varēs sadalīt dividendēs ar 10% nodokļa likmi. Taču mikrouzņēmuma nodokli maksājošiem uzņēmumiem šāds pārejas periods nav paredzēts. Tabulā attēlotas piemērojamās nodokļu likmes:

Nesadalītā peļņa Piemērojamā nodokļa likme
Nesadalītā peļņa par 2016.gadu Peļņas sadale 29.12.2017 – piemēro 10% IIN

Peļņas sadale 02.01.2018 – piemēro 20% IIN
Nesadalītā peļņa par 2017.gadu Peļņas sadale 30.04.2018 – piemēro 20% IIN

Ko nozīmē “peļņas sadale”? – Tā ir lēmuma pieņemšana (dalībnieku protokola parakstīšana) par dividenžu izmaksu. Tas nozīmē, ka nodoklis par dividendēm ir jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 5.datumam, un jāiesniedz atskaite ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Pati dividenžu izmaksa var notikt 10 gadu laikā no šī brīža.

Likumdevējs jau ir noteicis, ka 2017.gada peļņa mums maksās dārgāk. Bet vēl ir iespēja ietekmēt no iepriekšējiem gadiem uzkrāto nesadalīto peļņu. Proti, peļņas sadale par uzkrāto peļņu no iepriekšējiem gadiem jāorganizē līdz 2017.gada beigām.

Atskatoties uz to visu, atliek secināt, ka tiek un tiks piemēroti dažādi ierobežojoši apstākļi, kas uzņēmējus pašus lēnām piespiedīs atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošanas.

 

Vairāk informācijas par nodokļu reformu 2018:
– Kā rēķināsim autoratlīdzību 2018.gadā
– Aprēķini savu 2018.gada algu!
– Tabula ar nodokļu likmju salīdzinājumu 2017 un 2018.gadā

Aprēķini savu 2018.gada algu! #NodokluReforma2018

/kategorijā /no

2018.gads tuvojas ar nodokļu reformu, un arī algu aprēķinos būs vairākas izmaiņas:
1) Palielināsies minimālā alga uz 430 EUR/mēnesī (šobrīd 380 EUR/mēnesī).
2) Palielināsies sociālo iemaksu likme gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļai uz attiecīgi 11% un 24.09% (šobrīd 10.5% un 23.59%).
3) Netiks piemērots neapliekamais minimums, kas 2017.gadā bija 60 EUR mēnesī darbiniekiem, kuri ir iesnieguši savas algas nodokļu grāmatiņas. Tā vietā Valsts ieņēmumu dienests balstoties uz iepriekšējo sešu mēnešu darbinieka kopējiem ienākumiem katram darbiniekam aprēķinās un divas reizes gadā nosūtīs informāciju par prognozējamo neapliekamo minimumu, kas būs jāpiemēro darba algas aprēķinā.
4) Maksimālais diferencētais neapliekamais minimums palielināsies uz 200 EUR mēnesī (šobrīd 115 EUR mēnesī). Atšķirība būs tā piemērošanā, proti, ja šogad maksimālo neapliekamo minimumu piemēro tikai tad, ja darbinieks iesniedz gada ienākumu deklarāciju, tad 2018.gadā to būs iespējams piemērot jau pie algu aprēķina, atbilstoši no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtajai informācijai.
5) Neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām palielināsies uz 200 EUR mēnesī (šobrīd 175 EUR mēnesī).
6) Tiks piemērots diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
a. 20% ienākumiem līdz 20 004 EUR gadā,
b. 23% ienākumiem no 20 004 EUR līdz 55 000 EUR gadā,
c. 31.4% ienākumiem virs 55 000 EUR gadā.
Aprēķinot algu, darba vietā tiks piemērotas tikai divas pirmās procentu likmes, t.i. 20% un 23%. Darbiniekiem, kuru ienākumi pārsniegs 55 000 EUR gadā, būs pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un piemaksāt budžetā nodokļa daļu ar palielināto likmi 31.4%.

Kā vērtējamas šīs izmaiņas? Šobrīd ir daudz ideju, bet maz skaidrības par administratīvo pusi, piemēram, kā Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās individualizētu prognozējamā neapliekamā minimuma aprēķinu katram darbiniekam. Pie tam, tas jānosūta darba devējam pietiekami savlaicīgi, lai grāmatveži paspētu ievadīt to katra darbinieka algu aprēķinā.

Kas būs vinnētāji no nodokļu likmju izmaiņām? Finanšu ministrija savā mājas lapas sadaļā par nodokļu reformu publicējusi attēlu ar saukli “Jaunā nodokļu politika = Lielākas algas un Stiprāki uzņēmumi”. Bet kā tas izskatās realitātē? Darba devēju kopējās izmaksas pieaugs sociālo iemaksu palielināšanās rezultātā, kas tālāk var ietekmēt uzņēmumu cenu aprēķināšanas politiku. Savukārt darbinieki ar minimālo algu un trīs apgādībā esošām personām saņems mazāku algu, nekā līdz šim.

Absurda situācija veidojas arī lielāku ienākumu saņēmējiem, jo viņu pienākums būs skaitīt līdzi savus ienākumus, lai zinātu – būs vai nebūs gada beigās jāpiemaksā ienākuma nodoklis ar paaugstināto 31.4% likmi. Piemēram, ja izrādīsies, ka gada ienākumi par 5 000 EUR pārsniedz slieksni, valsts budžetā būs jāpiemaksā 420 EUR.

Ne visās situācijās jaunās kārtības rezultāts būs izskāvis to, ka iedzīvotāji kreditēja valsti, un pie gada ienākuma deklarācijas varēja saņemt no valsts ievērojamās nodokļa pārmaksas. Piemēram tie, kas saņems darba samaksu, autoratlīdzības un vēl būs nodarbināti kā pašnodarbinātie, joprojām turpinās valsts kreditēšanu. Kāpēc? Jo samazināto 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi varēs piemērot tikai darba samaksai, pārējie ienākumi tiks aplikti ar 23% nodokļa likmi. Ja kopējie gada ienākumi nepārsniegs noteikto slieksni 20 000 EUR gadā, tad iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atkal veidosies nodokļu pārmaksas.

Lai vieglāk izprastu visas aprēķina nianses, mēs esam izveidojuši vienkāršu excel algu aprēķina kalkulatoru, kurā, ievadot bruto algu un apgādībā esošo personu skaitu, uzzināsi savu 2018.gada algu. Kā arī varēsi to salīdzināt ar šī gada aprēķina rezultātiem. Ja vēlies to saņemt – raksti mums e-pastā info@rbkantoris.lv ziņu “Vēlos saņemt 2018.gada algu kalkulatoru”. Jeb nosūti mums ziņu caur kontaktu sadaļu.

 

Vairāk informācijas par nodokļu reformu 2018:
– Kā rēķināsim autoratlīdzību 2018.gadā
– Saglabāt vai atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa?
– Tabula ar nodokļu likmju salīdzinājumu 2017 un 2018.gadā

Mikrouzņēmumu nodokļu režīma izvērtējums: 5% likme + sociālās iemaksas, jeb 15% likme

/kategorijā /no

Kamēr valdība lemj, mēs rēķinam un prognozējam, kurš no iespējamiem variantiem būs izdevīgāks uzņēmējiem – 5% mikrouzņēmumu nodoklis ar obligātajām sociālajām iemaksām, jeb 15% mikrouzņēmumu nodoklis.

Veicot vienkāršotu aprēķinu ar mainīgajiem lielumiem – apgrozījums, darbinieku skaits un vidējā mēnešalga, nonākam pie rezultāta, ka 35000 EUR apgrozījums ir slieksnis, kad nodokļu izdevumu pieaugums pret 2016. gada rādītājiem abos scenārijos ir vienāds.

Ieguvēji no obligātajām sociālajām iemaksām būs tie uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniegs 35000 EUR. Savukārt ieguvēji no 15% mikrouzņēmuma nodokļa likmes būs uzņēmumi, kuru apgrozījums būs līdz 35000 EUR. Protams, analizējot katru konkrēto situāciju, jāņem vērā darbinieku skaits un citi apstākļi, kas šos rezultātus var būtiski mainīt.

5% mikrouzņēmumu nodoklis + obligātās sociālās iemaksas 15% mikrouzņēmumu nodoklis

apgrozījums 5000 EUR

darbinieku skaits 1

vidējā mēnešalga neto 300 EUR
apgrozījums 20000 EUR

darbinieku skaits 2

vidējā mēnešalga neto 600 EUR
apgrozījums 35000 EUR

darbinieku skaits 3

vidējā mēnešalga neto 720 EUR

apgrozījums 35000 EUR

darbinieku skaits 3

vidējā mēnešalga neto 720 EUR

apgrozījums 70000 EUR

darbinieku skaits 5

vidējā mēnešalga neto 720 EUR
apgrozījums 100000 EUR

darbinieku skaits 5

vidējā mēnešalga neto 720 EUR

Paskatāmies arī otru aspektu – sociālo nodrošinājumu, proti, vai ar 15% mikrouzņēmuma nodokļa ieviešanu tiek īstenots mērķis katram darbiniekam nodrošināt sociālās iemaksas vismaz minimālās algas apmērā? Mūsu apskatītajos piemēros, šāds sociālais nodrošinājums tiek īstenots tikai sasniedzot 74000 EUR apgrozījumu.

Eiro ieviešanas aspekti grāmatvedībā

/kategorijā /no

Jau no šodienas ir jāsāk ievērot atsevišķus nosacījumus grāmatvedības kārtošanā attiecībā uz eiro ieviešanu. Piedāvājam nelielu ieskatu eiro ieviešanas kalendārā: Lasīt vairāk